Latvijas Farmaceitu Ētikas kodekss

Latvijas farmaceitu ētikas kodekss

(Pieņemts Latvijas Farmaceitu biedrības 9. kongresā 2009. gada 7. novembrī)

 

Latvijas farmaceitu ētikas kodekss ir visu Latvijas farmācijas nozarē strādājošo farmaceitu un farmaceita asistentu (turpmāk tekstā – farmaceita) darbības ētisko un tikumisko principu kopums, kas izstrādāts ar nolūku nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, ievērojot profesionālos standartus un vispārpieņemtās morāles normas.

Farmaceits ir veselības aprūpes speciālists un farmaceitiskās aprūpes eksperts, kas, strādājot atbilstoši Farmācijas likumam un citiem likumdošanas aktiem farmaceitiskās darbības jomā, kā arī labas prakses vadlīnijām, nodrošina sabiedrību ar zālēm, medicīniskajām ierīcēm, kā arī veselības aprūpes precēm, tā palīdzot cilvēkiem atgūt veselību un izsargāties no slimībām.

Savas profesionālās darbības laikā farmaceita pamatpienākums ir sargāt katra cilvēka veselību un dzīvību. Farmaceita profesionālā darbība nedrīkst būt vērsta pret cilvēka veselību vai kalpot prettiesiskiem mērķiem.

 

1. Saskarsmē ar sabiedrību:

1.1. farmaceits savā darbībā ir profesionāli un akadēmiski izglītots speciālists, kas pastāvīgi papildina un pilnveido savas zināšanas un iemaņas, objektīvi novērtē sava darba līmeni un rezultātus;

1.2.  farmaceits augsti vērtē savas profesijas prestižu un neatkarību, savu zināšanu prioritāti farmaceitiskās aprūpes jomā;

1.3.  farmaceits strādā godīgi un objektīvi jebkuru viņam pieejamu vai veselības aprūpes resursu sadalē, izvairoties no interešu konflikta;

1.4.  farmaceits sniedz nepieciešamo profesionālo palīdzību jebkuram cilvēkam neatkarīgi no šī cilvēka tautības, rases, politiskās un reliģiskās pārliecības, dzimuma, vecuma, sociālā stāvokļa;

1.5.  farmaceits savas kompetences ietvaros atbild par zāļu racionālu un nekaitīgu lietošanu, nodrošinot pacientam optimālu ārstēšanu ar izrakstītajām zālēm;

1.6.  farmaceits nesavtīgi veic sabiedrības farmaceitisko aprūpi, strādājot saskaņā ar profesionālajiem standartiem un zinātniskiem sasniegumiem;

1.7.  farmaceits nedrīkst savas zināšanas un iemaņas lietot prettiesiskai vai negodīgai rīcībai, kā arī jebkurai citai rīcībai, kuras rezultāti var radīt kaitējumu cilvēka veselībai vai dzīvībai;

1.8. farmaceits nodrošina, ka visa pacientiem, citiem sabiedrības locekļiem un veselības aprūpes profesionāļiem izplatītā informācija ir precīza, objektīva un nepārprotama; šo informāciju nedrīkst ietekmēt personīgas vai komerciālas intereses vai citi stimuli un pamudinājumi;

1.9.  farmaceits savā profesionālajā darbā ievēro ētikas un deontoloģijas principus;

1.10. saskaroties ar pretēju viedokli, farmaceitam, pieņemot lēmumus,  ir jāizvērtē iespējamais risks un ieguvums, jāizvairās vai jāatsakās no jebkuras rīcības, kas var graut viņa kā indivīda un profesijas prestižu.

 

2. Saskarsmē ar klientiem (pacientiem):

2.1.  sniedzot farmaceitisko aprūpi farmaceits nodrošina, ka prioritātes ir pacientu, jo īpaši bērnu un citu sabiedriski neaizsargātu indivīdu drošība, labklājība un līdzestība, visos gadījumos ievērojot godprātīgu attieksmi;

2.2.  sniedzot farmaceitisko aprūpi, farmaceits nedrīkst būt ieinteresēts personīgā labuma gūšanā, tā vidū, saņemt no zāļu ražotājiem un/vai lieltirgotavām, un aptiekas īpašniekiem nekādas dāvanas, materiālas priekšrocības, labumus vai atlīdzību par zāļu pārdošanu vai ieteikšanu klientiem;

2.3.  sniedzot farmaceitisko aprūpi, farmaceitam jāizvēlas efektīvākās un pacientam piemērotākās zāles, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar ārstu. Farmaceita izvēli nedrīkst ietekmēt zāļu cena un piecenojuma apmērs, kas paliek aptiekai, kā arī nav pieļaujams pildīt aptiekas īpašnieka norādījumus par zāļu ieteikšanu vai pārdošanu, kas var būt pretrunā ētiskai un profesionālai farmaceitiskai darbībai;

2.4.  farmaceitam pret katru cilvēku jāizturas ar cieņu, jāprot veidot dialogu un stiprināt kontaktu ar klientu, izvairīties no strīdiem, būt savaldīgam un laipnam; farmaceitam ar savu runas veidu, izturēšanos un ārējo tēlu jāpārliecina par savu kompetenci un zināšanām specialitātē;

2.5. farmaceitam profesionāli jāsniedz informācija par zālēm – to lietošanas veidu, biežumu, iespējamām blakusparādībām, uzglabāšanas nosacījumiem, aizvietošanas iespēju u.c.;

2.6. farmaceitam jāsniedz nepārprotama informācija pacientiem par recepšu un bezrecepšu zālēm, kā arī medicīniskajām ierīcēm, respektējot katra pacienta līdzestību; informācijai jābūt pielāgotai katra indivīda vajadzībām un farmaceitam jābūt klienta palīgam tās izpratnē;

2.7. farmaceitam jāpārzina pašārstēšanās principi;

2.8. farmaceitam jārespektē un jāaizsargā informācijas konfidencialitāte, kas iegūta profesionālo pakalpojumu sniegšanas laikā un jānodrošina, ka informācija par indivīdu netiek atklāta citiem bez pacienta piekrišanas, izņemot likumdošanā noteiktus gadījumus;

2.9. farmaceits garantē nepārtrauktību profesionālā pakalpojuma sniegšanā tāda konflikta gadījumā, kas skar personisko tikumisko pārliecību, kā arī aptiekas slēgšanas gadījumā. Darba strīdu gadījumā pieliek visas pūles, lai pacientiem nodrošinātu iespēju nepārtraukti saņemt farmaceitisko aprūpi;

2.10. farmaceitam nepieciešamības gadījumā jāprot sniegt klientam pirmo medicīnisko palīdzību;

2.11. farmaceits sniedz informāciju pacientam par rīcību ar zālēm, kas nav izlietotas vai kļuvušas nederīgas.

2.12. farmaceits pacienta klātbūtnē nedrīkst apšaubīt ārsta izvēli attiecībā uz zāļu izvēli. Ja farmaceitam rodas šaubas par ārsta izdarīto izvēli attiecībā uz zālēm, zāļu stiprumu un/vai devu, tad farmaceitam (bez pacienta klātbūtnes) jāsazinās ar ārstu un jānoskaidro ārsta izvēli attiecībā uz konkrētajām zālēm, nepieciešamības gadījumā informējot arī pacientu.

 

3. Saskarsmē ar citiem farmaceitiem:

3.1. farmaceitam darbs jāveic godprātīgi, koleģiāli un taisnīgi;

3.2. farmaceitam ar cieņu jāizturas pret saviem kolēģiem, novērtējot viņu zināšanas, pieredzi, prasmi strādāt ar klientiem; farmaceitam ir tiesības saņemt cieņpilnu attieksmi no citiem kolēģiem;

3.3. farmaceitam vienmēr jāpalīdz saviem kolēģiem ar padomu un informāciju;

3.4. farmaceitiskā biznesa jomā konkurencei jābūt godīgai, balstītai uz zināšanām, kvalitatīvāku un profesionālāku darbību;

3.5. farmaceitam nesavtīgi jānodod savas zināšanas mazāk pieredzējušiem kolēģiem, to skaitā farmācijas studentiem, tā nodrošinot profesijas pēctecību un progresu;

3.6. farmaceitu kolektīvā kritikai jābūt koleģiālai un saistītai ar profesionālo darbību, nevis darbinieka personīgām īpašībām;

3.7. farmaceits nedrīkst nodot savu sertifikātu lietošanā farmaceitiskās darbības uzņēmumam, kurā pats nestrādā

3.8. farmaceitam ir tiesības brīvi izteikt un argumentēti aizstāvēt savu viedokli atbilstoši profesionālajai un amata kompetencei.

 

4. Saskarsmē ar citiem veselības aprūpes speciālistiem:

4.1. farmaceitam darbs jāveic godprātīgi, koleģiāli un taisnīgi, neiesaistoties nekādās prettiesiskās darbībās, kas ceļ neslavu vai grauj sabiedrības uzticību;

4.2. farmaceitam ir jāprot sniegt pārliecinošu, izsmeļošu un kompetentu informāciju par zālēm jebkuram citam veselības aprūpes darbiniekam;

4.3. farmaceitam ir jāsadarbojas ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, nodrošinot, ka gan atsevišķiem pacientiem, gan sabiedrībai kopumā tiek nodrošināta iespējami vislabākā veselības aprūpes kvalitāte;

4.4. saskaroties ar kļūdām ārsta darbā, farmaceita pienākums ir par tām informēt ārstu personīgi;

4.5. farmaceits nedrīkst aizstāt ārstu viņa profesionālā darbībā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

 

5. Papildus tiešo profesionālo pienākumu izpildei:

5.1. farmaceits piedalās veselīga dzīvesveida popularizēšanā, dažādās farmaceitiskās aprūpes programmās, vides aizsardzībā, citos sociāli nozīmīgos pasākumos;

5.2. farmaceits ir sabiedriski aktīvs, jo īpaši saistībā ar savu profesiju;

5.3. farmaceits pastāvīgi papildina un pilnveido savas profesionālās zināšanas un prasmes, apgūstot tālākizglītības un mūžizglītības programmas;

5.4. farmaceits vienmēr un visur ir savas profesijas patriots un aizstāvis;

5.5. farmaceits informē Latvijas Farmaceitu biedrību (LFB), ja darba apstākļi, vai savas vai citu kolēģu attiecīgas darbības, profesionālās spējas vai veselības stāvoklis var kompromitēt pacientu aprūpi vai sabiedrības drošību.

 

Farmaceitu ētikas kodekss ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, un tas ir saistošs visiem farmācijas nozarē strādājošiem farmaceitiem un farmaceita asistentiem.

Visus jautājumus, kas saistīti ar farmaceitu ētikas kodeksa pārkāpumiem, izskata LFB Ētikas komisija.

Par farmaceitu ētikas kodeksa pārkāpumiem var piemērot šādas sankcijas: aizrādījumu, brīdinājumu vai ierosināt farmaceita sertifikāta anulēšanu.

Ētikas komisijas lēmums ir pārsūdzams LFB valdē 10 dienu laikā.

LFB valdes lēmums ir galīgs.

 

Lietotājs

Parole

Aizmirsi paroli?