Kopsavilkums par aizvadīto BaltPharm forumu Pērnavā

Šogad Latvijas un Lietuvas farmaceitus BaltPharm Foruma ietvaros bija jāuzņem Igaunijai. Igauņi atzīmēja, ka pēc 2014.gada pasākuma Rēzeknē, tas viņiem bija visai nopietns izaicinājums. Igauņi gatavojās patiesi nopietni, konsultējoties arī ar Latvijas Farmaceitu biedrību, jo vēlējās pārņemt mūsu pasākuma norises struktūru, kuru viņi vērtē ļoti augstu. Un jāsaka – viņiem izdevās!

Igauņi bija uzaicinājuši arī divus vieslektorus – par Zviedrijas aptieku prakses kvalitātes indikatoriem stāstīja Tommy Westerlund, Zviedrijas Medicīnisko produktu aģentūras un Gēteborgas universitātes pārstāvis, savukārt PGEU (Pharmaceutical Group of the European Union) farmaceitisko un profesionālo lietu konsultants  Jamie Wilkinson ziņoja par vairāku ES valstu pieredzi aptiekās sniegto pakalpojumu jomā.

Interesantu ziņojumu it īpaši mums, Latvijas delegācijai, sniedza igauņu pārstāve Kristiina Sepp, Igaunijas Aptieku asociācijas vadītāja. Viņas minētās problēmas aptieku jomā ļoti sasaucās ar situāciju arī Latvijā. Iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku Igaunijā ir 2 753, Latvijā – ap 2 530. Kristīna informēja par pēdējo normatīvo aktu grozījumiem – aptieku izvietojuma kritēriju atcelšanai, aptieku īpašuma tiesībām (farmaceitam ne mazāk par 50% no aptiekas īpašuma tiesībām). Te jāatzīmē, ka šobrīd visiem aptieku tirgus dalībniekiem pārejas perioda laikā, kas ir 5 gadi, ir jāizpilda minētā norma – virs 50% īpašuma jābūt farmaceitam piederoša. Tiesa, nav skaidrs kā to realizēt. Arī problēmas mums ir visai tuvas – aptieku zemā peļņa, kuras rezultātā aptiekai nav resursu attīstībai. Kā risinājumi tiek piedāvāti izmaksu samazināšana vai aptieku skaita limitēšana, jo arī Igaunijā to ir par daudz – būtu jāsamazina par vismaz 178 aptiekām, izejot no aprēķina aptieka uz 4 400 iedzīvotājiem, kas nodrošinātu  tai pieņemamu apgrozījumu. Tāpat tika runāts par nosacījumu, ka zāļu lieltirgotavām nedrīkst piederēt aptiekas (vertikālās integrācijas ierobežošana). Interesanta bija ideja, ka, lai veicinātu atvērt aptiekas mazapdzīvotā vietā, ievērojot noteiktus nosacījumus, farmaceits varētu saņemt „iesācēja pabalstu” 15 000 EUR apmērā. Farmaceitiem tālākizglītības apjoms Igaunijā ir vismaz 40 akadēmiskās stundas gadā, kas ir jāapmaksā darba devējam. Apmācību pasākumus organizē profesionālās asociācijas vai izglītības iestādes. Aptieku asociācijai ir savs Izglītības centrs. Arī igauņus uztrauc jautājums par jaunās paaudzes speciālistu piesaisti, jo aptuveni 6% speciālistu ir vecāki par 65 gadiem. Līdzīgi kā Latvijā arī Igaunijas Aptieku asociācija organizē dažādas izglītojošas kampaņas iedzīvotājiem. Kā būtisku nosacījumu aptieku attīstībā viņi redz aptieku pakalpojumu attīstīšanu, kvalitātes sistēmas izveidi un nostiprināšanu. Atšķirībā no Latvijas - igauņu aptiekās var noteikt arī hemoglobīna līmeni asinīs, ne tikai cukura un holesterīna. Tāpat tiek mērīts asinsspiediens un noteikts ĶMI. Kā ļoti svarīgu pakalpojumu igauņu kolēģe uzsvēra pacietu zāļu lietošanas pārskatu, poli farmācijas gadījumos – zāļu lietošanas uzraudzību, vienas devas iepakojumu gatavošanu. Līdzīgi LFB paustajam arī Igaunijas kolēģe uzsver, ka farmaceits justos novērtēts, ja viņam būtu iespēja  piedāvāt un sniegt padomu visas zāļu terapijas ietvaros, ne tikai atsevišķi izrakstīto zāļu gadījumos, tādējādi viņam būtu lielāka iespēja veicināt pacienta ārstēšanas iznākumu.

Lietuviešu delegācijas vārdā, kā jau ierasts, runāja Eduardas Tarasevičius, Lietuvas Farmācijas asociācijas prezidents, kurš informēja par pēdējā laikā veiktajiem normatīvo aktu grozījumiem, un Lietuvas paveikto, e-veselības projektā, kas vedināja uz pārdomām par Latvijas neizdarībām minētā projekta attīstībā, jo izrādās,  lietuvieši var tikt ātrāk pie e-receptes. Otra ziņotāja bija Lietuvas Veselības zinātņu universitātes lektore, dr.pharm.  Jurgita Daukšiene, kas deva ieskatu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu attīstībā Lietuvā.

Latviju forumā pārstāvēja divi ziņotāji. Jānis Zvejnieks, VM Farmācijas departamenta direktors, runāja par normatīvo aktu grozījumiem, savukārt LFB prezidente Kitija Blumfelde sniedza ieskatu kolēģiem par situāciju Latvijas aptiekās. LFB prezidente informēja par nozares problēmām Latvijā, par iespējamajiem to risinājumiem un, protams, par pirmajiem rezultātiem un secinājumiem, kas radušies pēc diviem gadiem kopš spēkā ir stājušās farmaceitu un farmaceitu asistentu tālākizglītības prasības. Jāatzīmē, ka kolēģi pastiprinātu interesi izrādīja par Latvijas farmācijas speciālistu tālākizglītības sistēmu, īpaši igauņi, kuri vēlējās saņemt no mums sīkāku informāciju.

Forumā piedalījās arī pieci studenti no LU un RSU, kuri uzstājās ar 4 stenda referātiem.

Foruma pēdējā dienā Latvijas delegācija iepazinās ar Pērnavu – kūrorta daļu, vecpilsētu, kā arī apciemoja vienu no Pērnavas aptiekām, kur tās farmaceite Piret Uibokand un aptiekas vadītāja (arī īpašniece) Tiiu Jüriado izrādīja e-recepti darbībā, kas izraisīja neviltotu kolēģu interesi.

Latvijas Farmaceitu biedrība vēlas pateikties AS „Olainfarm” par atbalstu ar savu autobusu un šoferi, kā arī Sanofi-Aventis, kas deva iespēju forumā piedalīties 5 Latvijas studentiem.

Foto no BaltPharm foruma 2015 :