LATVIJAS PEDIATRU ASOCIĀCIJA AICINA UZ KONFERENCI 11. MARTĀ

LATVIJAS PEDIATRU ASOCIĀCIJA AICINA UZ KONFERENCI 11. MARTĀ

Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi liecina, ka pēdējos gados bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits. Katrs trešais bērns, kas vēršas pie speciālistiem, regulāri cieš no distresa izraisītām sekām. Lai izglītotu sabiedrību par distresa ietekmi uz bērnu un pusaudžu veselību, Latvijas Pediatru asociācija martā un aprīlī plāno īstenot vairākas informatīvas aktivitātes, tostarp izglītojošu konferenci „Stress bērna dzīvē – klīniskie aspekti” – to 11.martā plkst. 14.00 Rīgas Stradiņa universitātes aulā bez maksas aicināts apmeklēt ikviens interesents.

 

Pētījumi liecina, ka 10 līdz 25% bērnu pēc ilgstoša vai daudzkārtīga stresa attīstās hroniskas iekšējo orgānu slimības, tostarp ilgstoši neārstēts un nepamanīts distress var provocēt dažādu saslimšanu attīstību jau pieaugušā vecumā. Savukārt speciālistu novērojumu liecina, ka, pieaugot bērnu un pusaudžu distresa līmenim, būtiski pasliktinās arī imunitāte, kā rezultātā pieaug bērnu saslimšanas ar dažādām elpceļu un saaukstēšanās slimībām, tostarp vēdera vai galvas sāpēm, izmainās bērnu un pusaudžu ēšanas paradumi, kā arī rodas miega un augšanas jeb attīstības traucējumi. 

„Lai arī vecāki mēģina risināt bērnu veselības problēmas, viņi ne vienmēr aizdomājas, ka iemesls bērna veselības izmaiņām ir nevis slimība, bet citi faktori, kuru ietekmē šī slimība ir radusies – lieli pārdzīvojumi, liela slodze skolā un bērnudārzā, pārāk maz laika kopā ar ģimenes locekļiem un pārāk daudz - virtuālajā realitātē pie datoriem, viedtālruņiem un TV ekrāniem,” uzsver Latvijas Pediatru asociācijas prezidente, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Izglītības un zinātnes daļas vadītāja prof. Ilze Grope. 

„Ja ilgstoši neārstēta distresa gadījumā ar pieaugušajiem esam ieraduši runāt par „izdegšanu”, tad bērnu un pusaudžu distresa gadījumā sekas var būt krietni nopietnākas – valodas raustīšana, gribai nepakļautas spaidu kustības, patoloģiskas tīrības vēlmes. Savukārt pavisam maziem bērniem - šūpošanās, tādējādi sevi nomierinot, urīna saturēšanas problēmas un fēču aizturēšana,” skaidro profesore.

LATVIJAS FARMACEITU BIEDRĪBA DARA ZINĀMU, KA PASĀKUMS NAV PIETEIKTS FARMACEITU PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀCIJAS KOMISIJAI TĀLĀKIZGLĪTĪBAS PUNKTU PIEŠĶIRŠANAI, BET FARMACEITI, KURI APMEKLĒS PASĀKUMU VAR IESNIEGT INDIVIDUĀLU PIETEIKUMU LFB TIP PIEŠĶIRŠANAI!


Dienas darba kārtību skatīt šeit

 

Uz augšu
Atpakaļ
Pēdējās izmaiņas 2016. gada 10. martā, plkst. 16:19
Teksta izmērs A A A
LV | EN
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies").
Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. Labi