LFB valdes sēdē vienbalsīgi tiek apstiprināts 2015. gada budžets

Valdes sēdē Kitija Blumfelde iepazīstināja valdi 2014. gada LFB finanšu pārskatu un 2015. gada plānoto budžetu. Pēc debatēm valde vienbalsīgi atbalstīja gan 2014. gada finanšu pārskatu, gan 2015. gada budžeta projektu.

Informāciju par aktualitātēm sniedza arī biedrības sekciju pārstāvji. Rūpniecisko farmaceitu sekcijas (RFS) vadītāja Anita Šenberga informēja, ka 18. aprīlī Edinburgā, Skotijā notiks Eiropas Industriālo farmaceitu asociācijas ģenerālā asambleja. Tajā LFB RFS pārstāvēs Inta Saprovska. Regulāri tiek izdots arī RFS elektroniskais biļetens, kura izdošanu organizē I.Saprovska. Jaunāko izdevuma numuru, kas iznācis 9.februārī, var lasīt LFB mājas lapā internetā. Kā informēja A. Šenberga, sekcija arī iesniegusi gada atskaiti par pagājušā gada aktivitātēm Eiropas Industriālo farmaceitu asociācijai.

LFB Slimnīcu aptieku sekcijas vadītāja Inga Gūtmane informēja par dalību Baltijas slimnīcu aptieku farmaceitu konferencē Pērnavā, Igaunijā. Kā atzina I.Gūtmane, igauņu kolēģi spēruši vairākus straujus soļus uz priekšu, attīstot savas slimnīcu aptiekas. “Par to, kā Igaunijā šīs aptiekas attīstās, šeit varam tikai sapņot. Bērnu slimnīcai rudenī ir cerības uz attīstību, bet citām slimnīcām pagaidām tādu izmaiņu nav,” valdes sēdē pauda I.Gūtmane. Tāpat viņa informēja, ka Igaunijā šobrīd notiek centieni unificēt izglītību farmācijas jomā un savienot medskolu kā izglītības pamatbāzi ar augstskolu. Eiropas slimnīcu farmaceitu kongresā sekciju šogad pārstāv Anda Lapiņa un Inese Sviestiņa.

K.Blumfelde informēja par LFB aktualitātēm: “Esam daudz darbojušies pie jautājuma, kas skar aptieku izvietojuma kritērijus un jurista Edgara Zeldera pārstāvēto farmaceitu iesniegumu Satversmes tiesā.”

LFB prezidente arī informēja par martā notikušo žurnāla “Materia Medica” organizēto diskusiju par šiem jautājumiem. Kā valdes sēdē atzina diskusijas dalībnieki, tā nebija konstruktīva. S.Čulkstena atzina, ka saprot farmaceitus, kas parakstījuši šādu iesniegumu Satversmes tiesai par izvietojuma kritēriju atcelšanu, taču veids, kā tas ticis darīts, atstāj šaubas par nolūku patiesumu. Kā skaidroja Čulkstena, no jurista Zeldera puses nebija skaidras argumentācijas un konstruktīvu skaidrojumu par rīcības motīviem.

K.Blumfelde apliecināja, ka par šo jautājumu runāts ar aptieku ķēžu pārstāvjiem, kuri no vienas puses piekrīt, ka farmaceitam vajadzētu būt iespējai atvērt aptieku, bet no otras – nevēlas, ka tas ierobežot arī viņus. Taču ir skaidrs, ka vienkārša kritēriju atcelšana formāli dos iespēju farmaceitam atvērt aptieku, bet ne tikai viņam, arī citiem un šādā gadījumā izputēs gan esošās gan jaunatvērtās individuālās farmaceitu aptiekas, jo lielie tirgus spēlētāji tās izspiedīs no tirgus, pauda K.Blumfelde.

“Cerības un saprātīga atalgojuma saņemšanu farmaceitiem samazināsies, jo būs daudz vairāk nīkuļojošu uzņēmumu,” valdes sēdē skaidroja LFB prezidente. Viņa solīja iegūt vairāk informācijas no igauņu kolēģiem BaltPharm Foruma laikā Igaunijā, lai uzzinātu, kā Igaunija grasās nākotnē risināt šos jautājumus pēc tam, kad pieņemti stingrāki ierobežojumi aptieku atvēršanai un īpašumtiesības deleģētas ekskluzīvi farmaceitiem.

Šobrīd biedrība kopā ar Latvijas Brīvo farmaceitu apvienību, Aptieku biedrību un Latvijas Farmācijas arodbiedrību strādā pie vienota koncepta izstrādes par svarīgākajiem soļiem, kas būtu sperami aptieku profesionālās un uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, kuru plāno aprīļa sākumā iesniegt veselības ministram. Atsevišķi pieturas punkti jau esot skaidri un par tiem LFB ir daudz runājusi arī publiski – aptiekas statusa maiņa no mazumtirdzniecības uz pakalpojumus sniedzošu uzņēmumu, fiksētas recepšu zāļu cenas, konkurence ar pakalpojumu kvalitāti, lojalitātes programmu izbeigšana utt.

Vienīgais karstais jautājums šajā jomā ir – kā panākt mehānismu, kas aptiekas ļautu atvērt speciālistiem – farmaceitiem, to skaitā arī jaunajiem kolēģiem? Taču atrisinot šo problēmu, būtu nepieciešams ieviest daudzus nosacījumus par naudas izcelsmes caurspīdīgumu, aizliegumu pārdot aptieku lieltirgotavai vai ražotājam utt. Tas, savukārt, varētu raisīt citu pušu neapmierinātību, kā arī ierobežotu pašu farmaceitu brīvās tiesības pārdot savu uzņēmumu iespējami izdevīgākā darījumā. Tā ka tas nav vienkārši, jo jautājumu šobrīd vēl ir ļoti daudz. Taču galvenais – vide tam nav gatava, jāveic rinda priekšdarbu, kas gan ir skaidrs visiem, norāda K.Blumfelde.

Valde arī lēma par jauna interešu klubiņa – līnijdeju kolektīva – piesaisti biedrībai. Tā nolikums šobrīd vēl top, bet tiklīdz būs gatavs, informācija par iespēju pieteikties dalībai šajā grupā būs izvietota LFB mājas lapā. LFB prezidente arī aicina pieteikties interesentus un entuziastus, kas būtu gatavi veidot, uzturēt un attīstīt vēl vienu biedrības interešu grupu – ceļotāju klubiņu.

Valde uzņēma biedrībā vienu jaunu biedru un noteica nākamās valdes sēdes datumu – 15.aprīli.

Autors : Elīna Badune/Mic.lv